APOLLO.LV
TVNET
Saule — planētas dzīvības radītāja. Tās stari sniedz tik ļoti nepieciešamo gaismu un siltumu, bet tajā pašā laikā saules ultravioletais starojums ir iznīcinošs visam dzīvajam. Lai rastu kompromisu starp Saules vērtīgajām un kaitīgajām īpašībām, meteorologi aprēķina ultravioletā starojuma indeksu, kas atspoguļo starojuma bīstamības pakāpi.
Saules ultravioletajam starojumam ir plašs diapazons, un tas iedalās trijās zonās, divas no tām sasniedz Zemi.
Stari gandrīz brīvi pārvietojas caur visiem atmosfēras «šķēršļiem» un sasniedz Zemi.
Starus gandrīz līdz 90% absorbē ozona slānis, ogļskābā gāze un ūdens tvaiki.
Pati bīstamākā zona. Stari pilnībā absorbējas stratosfēras ozonā un nesasniedz Zemi.
Jo vairāk atmosfērā ozona, mākoņu un aerosolu, jo zemāka ir Saules kaitīgā iedarbība, bet jāņem vērā šo glābjošo faktoru augstā dabiskā mainība. Stratosfēras ozona slāņa gada maksimums tiek novērots pavasarī, bet minimums — rudenī. Mākoņainums ― viens no pašiem nepastāvīgākajiem laika apstākļu raksturojumiem. Visu laiku mainās arī ogļskābās gāzes apjoms.
UV indekss atspoguļo Saules UV starojuma lielumu uz Zemes virsmas. UV indeksa apjoms tiek mērīts no nekaitīgā lieluma 0 līdz ekstremālam apjomam 11+.
Vidējos platuma grādos UV indekss tuvojas kaitīgam rādījumam (6-7) tikai Saulei atrodoties maksimālā augstumā virs horizonta (jūnija beigās, jūlija sākumā). Ekvatorā UV indekss visu gadu uzrāda 9...11+ balles.
Mazās devās Saules UV starojums ir nepieciešams. Saules stari sintezē mūsu veselībai nepieciešamo melanīnu, serotonīnu, vitamīnu D.
Melanīns ādas šūnām veido īpašu aizsargbarjeru pret Saules kaitīgo iedarbību. Tā rezultātā āda kļūst tumšāka un elastīgāka.
Laimes hormons serotonīns ietekmē mūsu labsajūtu. Tas uzlabo noskaņojumu un paaugstina tonusu.
Vitamīns D nostiprina imūno sistēmu, stabilizē asinsspiedienu un novērš rahītu.
Sauļojoties ir svarīgi atcerēties, ka robeža starp veselīgu un kaitīgu Saules staru iedarbību ir ļoti plāna. Pārmērīga sauļošanās nav tālu no pārsauļošanās ar apdegumiem. Ultravioletais starojums bojā ādas šūnu DNS.
Organisma aizsargsistēma nevar tikt galā ar tik agresīvu iedarbību. Samazinās imunitāte, tiek bojāta acs tīklene, izsauc ādas novecošanu un var radīt ādas vēzi.
Jūtīgums no UV starojuma ir atkarīgs no ādas tipa. Īpaši jūtīgi ir eiropeīdās rases cilvēki — viņiem pretsaules aizsardzība ir nepieciešama jau tad, kad indekss ir 3, bet par bīstamu tiek uzskatīts jau indekss 6.
Attiecīgi, piemēram, indonēziešiem un afroamerikāņiem šis slieksnis sākas no 6, bet kaitīgs ir pie indeksa 8.
Cilvēkus ar gaišu ādu
Cilvēkus, kuriem ir daudz dzimumzīmīšu
Bērnus
Vidējo platuma grādu iedzīvotājus atpūtas laikā dienvidos
Zemledus makšķerniekus
Kalnu slēpotājus, snovotājus, alpīnistus
Cilvēkus, kuriem ģimenes vēsturē kāds ir slimojis ar ādas vēzi
Apgalvojums, ka Saule ir kaitīga tikai karstā un skaidrā laikā ir maldinošs. Apdegt var arī vēsā, mākoņainā laikā.
Mākoņainums, lai cik blīvs tas arī būtu, nesamazina ultravioleto staru daudzumu uz nulli. Vidējos platuma grādos mākoņainums ievērojami samazina apdegšanas risku, ko diemžēl nevar teikt par tradicionālajām atpūtas vietām dienvidu pludmalēs. Piemēram, ja saulainā laikā tropos var apdegt 30 minūtēs, tad mākoņainā — dažās stundās.
Lai aizsargātos no kaitīgajiem stariem ievērojiet vienkāršus noteikumus:
Pēcpusdienas stundās mazāk uzturieties saulē
Nēsājiet gaišas drēbes, kā arī cepures ar platām malām
Izmantojiet aizsargkrēmus
Nēsājiet saulesbrilles
Pludmalē vairāk laika pavadiet ēnā
Aizsargkrēms atšķiras pēc aizsardzības pakāpēm no saules un iedalās līmeņos no 2 līdz 50+. Skaitļi norāda uz saules starojuma apjomu, kas caur aizsargkrēmu nonāk uz ādas.
Piemēram, izmantojot krēmu ar marķējumu 15, tikai 1/15 (vai 7 %) ultravioleto staru sasniedz epidermu. Ja tiek izmantots aizsargkrēms 50, tad tikai 1/50 vai 2 % iedarbojas uz ādu.
Aizsargkrēms uz ādas veido atstarojošu slāni. Svarīgi ir apzināties, ka neviens no krēmiem nav spējīgs nodrošināt 100 % aizsardzību no ultravioletajiem stariem.
Ikdienas izmantošanai, ja atrašanās saules iedarbībā nepārsniedz pusstundu, pilnībā pietiks ar aizsargkrēmu 15, bet cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu ir ieteicams lietot krēmu ar aizsardzības pakāpi 50+.
Krēms vienmērīgi jāuzklāj uz visas saules iedarbībai pakļautās ādas virsmas, ieskaitot seju, ausis un kaklu. Ja plānojat sauļoties ilgāku laiku, tad krēms ir jāizmanto divas reizes: 30 minūtes pirms došanās un atkārtoti jau izejot uz pludmali.
Nepieciešamo aizsargkrēma izmantošanas apjomu noskaidrojiet krēma lietošanas instrukcijā.
Krēmu nepieciešams iesmērēt katru reizi pēc peldes, jo ūdens nomazgā krēma aizsargkārtu un, atstarojot saules starus, palielina saņemamo ultravioleto devu. Tāpēc peldoties pieaug saules apdeguma risks, bet pēc atvēsināšanās ūdenī cilvēks apdegumu nejūt.
Pastiprināta svīšana un slaucīšanās ar dvieli arī ir iemesls, lai atkārtoti izmantotu saules aizsargkrēmu.
Jāņem vērā, ka pludmalē, atrodoties zem saulessarga, tā ēna nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību. Smiltis, ūdens un pat zāle atstaro līdz 20 % no ultravioletajiem stariem un palielina to iedarbību uz cilvēka epidermu.
Saules gaismai atstarojoties no ūdens, sniega vai smiltīm, var izveidoties sāpīgs acs zīlītes apdegums. Acu aizsardzībai izmantojiet saulesbrilles ar ultravioleto aizsardzību.
Kalnos atmosfēras «filtrs» ir plānāks. Pēc katriem augstuma 100 metriem UV indekss palielinās par 5 %.
Sniegs ultravioletos starus atstaro līdz 85 %. Savukārt līdz 80 % no sniega kārtas atstarotajiem ultravioletajiem stariem atpakaļ atstarojas no mākoņiem.
Tādēļ kalnos saule ir jo īpaši bīstama. Pat mākoņainā laikā ir jāaizsargā seja, kakls un ausis.
Maigi apstrādājiet ķermeni ar mitru švammīti, lai samitrinātu apdegumu
Iesmērējiet apsārtušās vietas ar pretapdeguma krēmu
Temperatūras paaugstināšanās gadījumā konsultējieties ar ģimenes ārstu
Ja esat stipri apdedzis (āda uzpampusi un ar čūlām), vērsieties pēc medicīniskās palīdzības