LV

Laika ziņas in Boyarskoye rītdienai

S, 7. dec.
Šodien
032
+134
Sv, 8. dec.
Rīt
−228
+236
0,7 mm
P, 9. dec.
032
+236
0,2 mm
000
300
600
900
1200
1500
1800
2100
+134
−228
−228
−130
+236
+236
+134
+134
Vēja ātrums, m/s Vēja ātrums, mph Vēja ātrums, km/h
6-10 13-22 22-36
6-12 13-26 22-43
7-13 15-28 25-47
7-13 15-28 25-47
8-14 17-30 29-50
7-14 15-30 25-50
7-13 15-28 25-47
6-13 13-28 22-47
Nokrišņi, mm
0,1
0
0
0
0
0,1
0,3
0,2
Citi parametri
    ← S, 7. dec.

    Nokrišņi 15 un 45 km radiusā no centra, mm

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    līdz 0,1
    līdz 0,1
    Bez nokrišņiem
    līdz 0,1
    līdz 0,1
    līdz 0,3
    līdz 0,5
    līdz 0,4
    Atstājiet atsauksmi
    0,1
    Nelieli nokrišņi
    1 mm
    Mēreni
    5 mm
    Stipri
    15 mm
    Ļoti stipri
    30 mm
    Tropiskā lietus gāze

    Ar krāsu iezīmēts, cik daudz nokrišņu izkritīs trijās stundās līdz norādītajam laikam.
    Piemēram, 12:00 parādīts, cik nokrišņu izkritīs no 9:00 līdz 12:00.

    Novietojiet kursoru, lai redzētu precīzu nokrišņu daudzumu kvadrātā 15 × 15 km.

    ← S, 7. dec.

    Vējš, m/s, mph, km/h

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    6 13 22
    D
    6 13 22
    D
    7 15 25
    D
    7 15 25
    D
    8 17 29
    D
    7 15 25
    DR
    7 15 25
    DR
    6 13 22
    DR
    Brāzmas
    10 22 36
    12 26 43
    13 28 47
    13 28 47
    14 30 50
    14 30 50
    13 28 47
    13 28 47
    ← S, 7. dec.

    Autoceļu laika ziņas

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    Atkala
    Atkala
    Sniega kārta
    Sniega kārta
    Melnais ledus
    Melnais ledus
    Melnais ledus
    Melnais ledus
    Sasalstošs lietus
    Sasalstošs lietus
    Mitrs ceļš
    Mitrs ceļš
    Ūdens
    Ūdens
    Ūdens
    Ūdens
    Atstājiet atsauksmi
    ← S, 7. dec.

    Spiediens, mmHg, inHg, hPa

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    74799629.4
    74699529.4
    74699529.4
    74699529.4
    74599329.3
    74599329.3
    74599329.3
    74699529.4
    ← S, 7. dec.

    Relatīvais mitrums, %

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    89
    89
    89
    92
    91
    90
    91
    92
    ← S, 7. dec.

    Redzamība

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    41 km
    50 km
    50 km
    27 km
    13 km
    9 km
    5 km
    14 km
    ← S, 7. dec.

    Saule un Mēness

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    Dienas garums — 6 st. 57 min.
    Lec — 8:29
    Riet — 15:26
    Rīt diena 2 minūtes īsāka, nekā šodien
    Augošs Mēness, 86%
    Riet — 3:18
    Lec — 14:17
    Pilnmēness — 11. decembrī, pēc 3 dienām
    ← S, 7. dec.

    Ultravioletais indekss, balles

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    0
    0
    0
    0
    0
    0
    0
    0
    0 – 2Zems
    3 – 5Mērens
    6 – 7Augsts
    8 – 10Ļoti augsts
    11+Ekstremāls
    ← S, 7. dec.

    Ģeomagnētiskā aktivitāte, Kp indekss

    P, 9. dec. →
    Sv, 8. dec., rīt
    000
    300
    600
    900
    1200
    1500
    1800
    2100
    2
    2
    2
    2
    2
    2
    2
    2
    0...
    4
    Nelielas perturbācijas
    5
    Vāja vētra
    6
    Mērena vētra
    7
    Stipra vētra
    8
    Vētra
    9
    Ekstremāla vētra

    Laika ziņas Eiropas kartē

    Nokrišņi
    Nokrišņi
    Temperatūra
    Temperatūra
    Vējš
    Vējš
    Mākoņainums
    Mākoņainums
    APOLLO.LV
    Jauna informācija par sportistes no Krievijas smago kritienu sacensībās Rīgā
    Andris Auzāns atklāj, ko darīs pēc atlaišanas no LNT
    "Es ienīstu to resno mēslu." Pārsteidzošākie stāsti par Maikla Džordana sāncensību
    Kungi, sarosās! Slavenas pašmāju sievietes, kurām nav attiecību
    Ēkas, kas liek kaunēties un sarkt. Pasaulē neglītākās ikoniskās celtnes
    TVNET
    Nākamgad par ģimenes ārsta apmeklējumu būs jāmaksā vairāk
    "Kāpēc sēdēju pie vīra, zinot, ka esmu stāvoklī?" Intervija ar īsto Ludmilu no "Černobiļas"
    Melbārža vadītajam četriniekam 5.vieta EK otrajā posmā
    Arhitektūras brīnumi, kas uzbūvēti visneticamākajās vietās
    Bertānam pirmais "double-double" NBA karjerā

    Ultravioletais indekss

    Saule — planētas dzīvības radītāja. Tās stari sniedz tik ļoti nepieciešamo gaismu un siltumu, bet tajā pašā laikā saules ultravioletais starojums ir iznīcinošs visam dzīvajam. Lai rastu kompromisu starp Saules vērtīgajām un kaitīgajām īpašībām, meteorologi aprēķina ultravioletā starojuma indeksu, kas atspoguļo starojuma bīstamības pakāpi.

    Saules UV starojuma veidi

    Saules ultravioletajam starojumam ir plašs diapazons, un tas iedalās trijās zonās, divas no tām sasniedz Zemi.

    • UV-A. Garo viļņu starojuma diapazons
      315–400 nm

      Stari gandrīz brīvi pārvietojas caur visiem atmosfēras «šķēršļiem» un sasniedz Zemi.

    • UV-B. Vidējo viļņu starojuma diapazons
      280–315 nm

      Starus gandrīz līdz 90% absorbē ozona slānis, ogļskābā gāze un ūdens tvaiki.

    • UV-C. Īso viļņu starojuma diapazons
      100–280 nm

      Pati bīstamākā zona. Stari pilnībā absorbējas stratosfēras ozonā un nesasniedz Zemi.

    Jo vairāk atmosfērā ozona, mākoņu un aerosolu, jo zemāka ir Saules kaitīgā iedarbība, bet jāņem vērā šo glābjošo faktoru augstā dabiskā mainība. Stratosfēras ozona slāņa gada maksimums tiek novērots pavasarī, bet minimums — rudenī. Mākoņainums ― viens no pašiem nepastāvīgākajiem laika apstākļu raksturojumiem. Visu laiku mainās arī ogļskābās gāzes apjoms.

    Kādi UV indeksa lielumi norāda uz bīstamību

    UV indekss atspoguļo Saules UV starojuma lielumu uz Zemes virsmas. UV indeksa apjoms tiek mērīts no nekaitīgā lieluma 0 līdz ekstremālam apjomam 11+.

    • 0 – 2 Zems
    • 3 – 5 Mērens
    • 6 – 7 Augsts
    • 8 – 10 Ļoti augsts
    • 11+ Ekstremāls

    Vidējos platuma grādos UV indekss tuvojas kaitīgam rādījumam (6-7) tikai Saulei atrodoties maksimālā augstumā virs horizonta (jūnija beigās, jūlija sākumā). Ekvatorā UV indekss visu gadu uzrāda 9...11+ balles.

    Saules labvēlīgā ietekme

    Mazās devās Saules UV starojums ir nepieciešams. Saules stari sintezē mūsu veselībai nepieciešamo melanīnu, serotonīnu, vitamīnu D.

    Melanīns ādas šūnām veido īpašu aizsargbarjeru pret Saules kaitīgo iedarbību. Tā rezultātā āda kļūst tumšāka un elastīgāka.

    Laimes hormons serotonīns ietekmē mūsu labsajūtu. Tas uzlabo noskaņojumu un paaugstina tonusu.

    Vitamīns D nostiprina imūno sistēmu, stabilizē asinsspiedienu un novērš rahītu.

    Saules kaitīgā ietekme

    Sauļojoties ir svarīgi atcerēties, ka robeža starp veselīgu un kaitīgu Saules staru iedarbību ir ļoti plāna. Pārmērīga sauļošanās nav tālu no pārsauļošanās ar apdegumiem. Ultravioletais starojums bojā ādas šūnu DNS.

    Organisma aizsargsistēma nevar tikt galā ar tik agresīvu iedarbību. Samazinās imunitāte, tiek bojāta acs tīklene, izsauc ādas novecošanu un var radīt ādas vēzi.

    Ultravioletais starojums bojā DNS ķēdītes posmus

    Kā Saule ietekmē cilvēkus

    Jūtīgums no UV starojuma ir atkarīgs no ādas tipa. Īpaši jūtīgi ir eiropeīdās rases cilvēki — viņiem pretsaules aizsardzība ir nepieciešama jau tad, kad indekss ir 3, bet par bīstamu tiek uzskatīts jau indekss 6.

    Attiecīgi, piemēram, indonēziešiem un afroamerikāņiem šis slieksnis sākas no 6, bet kaitīgs ir pie indeksa 8.

    Kādus cilvēkus visvairāk ietekmē Saule

    • Cilvēkus ar gaišu ādu

    • Cilvēkus, kuriem ir daudz dzimumzīmīšu

    • Bērnus

    • Vidējo platuma grādu iedzīvotājus atpūtas laikā dienvidos

    • Zemledus makšķerniekus

    • Kalnu slēpotājus, snovotājus, alpīnistus

    • Cilvēkus, kuriem ģimenes vēsturē kāds ir slimojis ar ādas vēzi

    Kādos laika apstākļos Saule ir viskaitīgākā

    Apgalvojums, ka Saule ir kaitīga tikai karstā un skaidrā laikā ir maldinošs. Apdegt var arī vēsā, mākoņainā laikā.

    Mākoņainums, lai cik blīvs tas arī būtu, nesamazina ultravioleto staru daudzumu uz nulli. Vidējos platuma grādos mākoņainums ievērojami samazina apdegšanas risku, ko diemžēl nevar teikt par tradicionālajām atpūtas vietām dienvidu pludmalēs. Piemēram, ja saulainā laikā tropos var apdegt 30 minūtēs, tad mākoņainā — dažās stundās.

    Kā aizsargāties no Saules

    Lai aizsargātos no kaitīgajiem stariem ievērojiet vienkāršus noteikumus:

    • Pēcpusdienas stundās mazāk uzturieties saulē

    • Nēsājiet gaišas drēbes, kā arī cepures ar platām malām

    • Izmantojiet aizsargkrēmus

    • Nēsājiet saulesbrilles

    • Pludmalē vairāk laika pavadiet ēnā

    Kādu saules aizsargkrēmu izvēlēties

    Aizsargkrēms atšķiras pēc aizsardzības pakāpēm no saules un iedalās līmeņos no 2 līdz 50+. Skaitļi norāda uz saules starojuma apjomu, kas caur aizsargkrēmu nonāk uz ādas.

    Piemēram, izmantojot krēmu ar marķējumu 15, tikai 1/15 (vai 7 %) ultravioleto staru sasniedz epidermu. Ja tiek izmantots aizsargkrēms 50, tad tikai 1/50 vai 2 % iedarbojas uz ādu.

    Aizsargkrēms uz ādas veido atstarojošu slāni. Svarīgi ir apzināties, ka neviens no krēmiem nav spējīgs nodrošināt 100 % aizsardzību no ultravioletajiem stariem.

    Ikdienas izmantošanai, ja atrašanās saules iedarbībā nepārsniedz pusstundu, pilnībā pietiks ar aizsargkrēmu 15, bet cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu ir ieteicams lietot krēmu ar aizsardzības pakāpi 50+.

    Kā lietot saules aizsargkrēmu

    Krēms vienmērīgi jāuzklāj uz visas saules iedarbībai pakļautās ādas virsmas, ieskaitot seju, ausis un kaklu. Ja plānojat sauļoties ilgāku laiku, tad krēms ir jāizmanto divas reizes: 30 minūtes pirms došanās un atkārtoti jau izejot uz pludmali.

    Nepieciešamo aizsargkrēma izmantošanas apjomu noskaidrojiet krēma lietošanas instrukcijā.

    Kā pareizi izmantot aizsargkrēmu peldoties

    Krēmu nepieciešams iesmērēt katru reizi pēc peldes, jo ūdens nomazgā krēma aizsargkārtu un, atstarojot saules starus, palielina saņemamo ultravioleto devu. Tāpēc peldoties pieaug saules apdeguma risks, bet pēc atvēsināšanās ūdenī cilvēks apdegumu nejūt.

    Pastiprināta svīšana un slaucīšanās ar dvieli arī ir iemesls, lai atkārtoti izmantotu saules aizsargkrēmu.

    Jāņem vērā, ka pludmalē, atrodoties zem saulessarga, tā ēna nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību. Smiltis, ūdens un pat zāle atstaro līdz 20 % no ultravioletajiem stariem un palielina to iedarbību uz cilvēka epidermu.

    Kā aizsargāt acis

    Saules gaismai atstarojoties no ūdens, sniega vai smiltīm, var izveidoties sāpīgs acs zīlītes apdegums. Acu aizsardzībai izmantojiet saulesbrilles ar ultravioleto aizsardzību.

    Bīstamība kalnu slēpotājiem un alpīnistiem

    Kalnos atmosfēras «filtrs» ir plānāks. Pēc katriem augstuma 100 metriem UV indekss palielinās par 5 %.

    Sniegs ultravioletos starus atstaro līdz 85 %. Savukārt līdz 80 % no sniega kārtas atstarotajiem ultravioletajiem stariem atpakaļ atstarojas no mākoņiem.

    Tādēļ kalnos saule ir jo īpaši bīstama. Pat mākoņainā laikā ir jāaizsargā seja, kakls un ausis.

    Ko darīt, ja esat pārsauļojies un saulē apdedzis

    • Maigi apstrādājiet ķermeni ar mitru švammīti, lai samitrinātu apdegumu

    • Iesmērējiet apsārtušās vietas ar pretapdeguma krēmu

    • Temperatūras paaugstināšanās gadījumā konsultējieties ar ģimenes ārstu

    • Ja esat stipri apdedzis (āda uzpampusi un ar čūlām), vērsieties pēc medicīniskās palīdzības

    Augstas kvalitātes pakalpojuma nodrošināšanai mūsu vietne izmanto sīkdatnes. Lasīt vairāk
    Paslēpt